LSPA PĒTĪJUMS: 27 PROCENTIEM PUSAUDŽU KONSTATĒ PSIHOSOCIĀLUS TRAUCĒJUMUS SAISTĪBĀ AR VIEDIERĪČU LIETOŠANU |
![]() |
Pirmdiena, 04 janvāris 2021 13:27 |
Izteikti biežas interneta lietošanas raisītas veselības problēmas un psiholoģiska rakstura sūdzības zēniem konstatē agrākā vecumā – 11 un 12 gados, turpretī meitenēm tās vērojamas 15 un 16 gados. Projekta zinātniskā vadītāja Aija Kļaviņa atzīst: “Bez viedierīcēm pusaudžiem dzīves nav, tikai jautājums paliek, ar kādu mērķi un cik ilgi ikdienā tās lieto. Aptaujas dati ļauj secināt, ka kopumā pusaudžiem ir ļoti mazkustīgs dzīvesveids. Pasaules Veselības organizācijas 2020. gada rekomendācijām, ar vidējas un augstas intensitātes fiziskās aktivitātēm nodarboties vismaz 60 min dienā, atbilst tikai 6,5% respondentu. Darba dienā vairāk nekā 3 stundas pie ekrāniem pavada 65% aptaujas dalībnieku, savukārt brīvdienās viedierīces vairāk par 3 stundām izmanto 71% no aptaujātajiem pusaudžiem.” Aptauja veikta 2020.gadā, īstenojot pirmo pētījumu posmu Latvijas Zinātnes padomes (LZP) administrētajā Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas (FLPP) projektā “Kompleksa novērtēšanas un atbalsta programma, lai samazinātu ar ekrānos pavadīto laiku saistītos veselības riskus pusaudžiem”. Starpdisciplināro pētījumu īsteno LSPA pētnieki sadarbībā ar Latvijas Universitātes kolēģiem. 2020.gadā apkopoti 615 aptaujāto respondentu dati par psihosociālās veselības traucējumiem problemātiskas interneta lietošanas rezultātā, subjektīvām veselības sūdzībām un veselīga dzīvesveida paradumiem. Aptaujāja Latvijā dzīvojošus pusaudžus un jauniešus vecumā no 11 līdz 19 gadiem. Pētījuma analīzei par derīgiem atzīti 570 respondentu dati. Aija Kļaviņa pastāstīja, ka pirmajā pētniecības posmā ir publicēts arī zinātniskais raksts 33. Eiropas Neirofarmakaloģijas kongresa zinātnisko rakstu sējumā; iesniegta arī apjomīga zinātniskā publikācijā starptautiskā zinātniskā žurnālā. “Lai arī projekta pētnieki paveikuši lielu darbu, tomēr pandēmija mūs ierobežoja organizēt izglītojošus seminārus skolu pedagogiem un tikties ar pusaudžiem, kā arī liedza iespēju piedalīties starptautiskos zinātniskos pasākumos, kas pārcelti uz 2021.gadu. Nākamajā projekta posmā plānojam eksperimentālās daļas īstenošanu, kuras vajadzībām LSPA iekārtota telpa encefalogrāfijas un psihofizioloģiskajiem mērījumiem,” norādīja Kļaviņa. Jau ziņots, ka FLPP atbalstītā projekta uzdevums ir pētīt, ko pusaudži, tai skaitā ar invaliditāti, dara pie viedierīču ekrāniem, kā tas korelē ar viņu fiziskajām aktivitātēm un viņu mācīšanās spējām. Trīs gadu laikā plānots izstrādāt novērtēšanas metodes un izglītojošu atbalsta programmu pedagogiem un vecākiem, lai viņi veiksmīgāk varētu identificēt kognitīvās un fiziskās veselības riskus pusaudžiem, kuri pārāk daudz laika pavada pie viedierīcēm. Projekts ir aktuāls arī starptautiskā līmenī, jo pēdējā desmitgadē arvien vairāk zinātnisku pierādījumu liecina par pārmērīgu ekrānā pavadītā laika saistību ar aptaukošanos, neatbilstošu sociālo un emocionālo attīstību, kas pasliktina pusaudžu sekmes skolā. Līdz šim ļoti maz pētītas sakarības starp veselības parametriem un viedierīču saturiskās lietošanas kontekstu. Turklāt pētījumos maz iesaistīti pusaudži ar invaliditāti. Projektā darbojas LSPA vadošā pētniece, projekta zinātniskā vadītāja Aija Kļaviņa, LSPA vadošā pētniece Anna Zuša, LU profesors Juris Porozovs, LU pētnieks Viktors Veliks un abu augstskolu studenti doktorantūras un maģistrantūras līmenī. Starpdisciplināro projektu īstenos 3 gadus, no 2020.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31. decembrim. 2019. gada 19. novembrī Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursā tas apstiprināts ar kopējo finansējumu 300 000 eiro. Projekts Nr. lzp-2019/1-0152 “Kompleksa novērtēšanas un atbalsta programma, lai samazinātu ar ekrānos pavadīto laiku saistītos veselības riskus pusaudžiem”. Informāciju sagatavoja: |