Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA), sākoties jaunajam akadēmiskajam gadam, projektā Nr. 8.2.2.0/18/I/006 “Akadēmiskā personāla stiprināšana stratēģiskās specializācijas jomās LSPA” ir piesaistījusi trīs jaunus vieslektorus - Aleksandru Astafičevu, Mārtiņu Veispalu un Katrīnu Volgemuti. LSPA doktoranti par Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem Akadēmijā strādās līdz 2022. gada aprīļa beigām, bet vēl pusgadu - līdz 2022. gada oktobra beigām, savus tiešos pienākumus veiks par LSPA līdzekļiem.
Vieslektoriem, paralēli saviem amata tiešajiem pienākumiem un zinātniskajam darbam, projektā atvēlētajā laikā būs jāizstrādā un jāaizstāv savs promocijas darbs, lai iegūtu doktora grādu izvēlētajā specialitātē.

No septembra LSPA Sporta un treniņu teorijas, pedagoģijas, psiholoģijas un pedagoģisko prakšu katedrā darbu veic itāļu viesprofesors Daniele Conte, kurš strādā ar vecākā trenera kvalifikācjā studējošajiem maģistrantiem, paralēli veicot arī izpētes darbu Latvijas sieviešu basketbola komandu fiziskās sagatavotības noteikšanā. Savukārt oktobra vidū LSPA Vadības un komunikācijas katedrā strādā viesprofesore no Grieķijas Charitomeni Tsordia, kura pasniedz lekcijas studiju kursos “Sporta organizācijas vadība” un “Sporta socioloģija”. Līdz ar to projektā darbam augstskolā atlicis piesaistīt tikai vēl vienu ārvalsts profesoru.

Ārvalstu viesdocētāju piesaiste nepieciešama, jo Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), izstrādājot projekta regulējošos MK noteikumus, norādīja, ka studiju kvalitāte ir cieši saistīta ar akadēmiskā personāla kvalifikāciju un zinātnisko darbību. Tiek atzīts, ka kopumā akadēmiskā personāla ar zinātnisko grādu īpatsvars ir nepietiekams un augstskolām ir ierobežotas iespējas piesaistīt kvalificētu ārvalstu akadēmisko personālu.[1] Tikmēr Augstskolu likuma 3.panta septītā daļa^[2] nosaka, ka augstskolā vismaz pieci procenti, rēķinot no akadēmiskā personāla skaita, ir ārvalstu viesprofesori, asociētie viesprofesori, viesdocenti un vieslektori, kas iepriekšējo piecu gadu laikā bija nodarbināti akadēmiskā amatā kādā no akreditētām Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu augstskolām, izņemot Latviju, augstskolām.No Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) sagatavotā pārskata “Pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2016.gadā”[3] secināms, ka ne visas augstskolas spēj izpildīt Augstskolu likumā noteiktās normas.

IZM arī atzīst, ka augstākās izglītības institūcijām ir jāīsteno mērķtiecīga politika attiecībā uz esošā akadēmiskā personāla kompetenču pilnveidi un jārealizē pasākumi, kas vērsti uz docētāju pastāvīgas izaugsmes nodrošināšanu.[4] Projekta ietvaros paredzēti atbalsta pasākumi docētājiem angļu valodas, līderības un digitālo prasmju un iemaņu attīstībai un pilnveidei. Līdz ar to LSPA akadēmiskais personāls septembrī uzsāka ceturto semestri svešvalodas apguvē, kā arī mācību gads tika uzsākts ar līderības apmācību aktivitāti par organizācijas kultūras tēmām un risku vadības iespējām.

Augstskola novembrī gatavojas pirmo docētāju stažēšanās atbalsta pasākumu īstenošanai vispārējās izglītības iestādēs Rīgā. LSPA prognozē, ka šī atbalsta pasākuma īstenošanu būtiski ietekmēs ierobežojumi, kas pieņemti saistībā ar koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību.

Jau ziņots, ka augstskola projektu „Akadēmiskā personāla stiprināšana stratēģiskās specializācijas jomās Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā” īsteno no 2018.gada 01.decembra līdz 2022.gada 30.novembrim. Projekta kopējais pieejamais finansējums ir 636 615.39 EUR, no tiem Eiropas Sociālā fonda finansējums ir 541 123.08 EUR, bet valsts finansējums - 95 492.31 EUR.

Informāciju sagatavoja:
LSPA ES projektu koordinatore Iveta Birziņa
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu
sadarbībā ar asoc.prof. Uģi Ciematnieku