Svarīgi, lai bērnu fiziskā attīstība būtu vispusīga, atzīst Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) speciālisti, kuri līdzdarbojas Latvijas Olimpiskās komitejas īstenotajā projektā “Sporto visa klase”.

Projekts, par kuru jau esam rakstījuši, sākts novembrī. Tā mērķis ir pierādīt, ka izglītības programmā jāievieš vairāk sporta stundu, jo kustības nepieciešamas bērnu veselībai un pilnvērtīgākai attīstībai. Projekta ietvaros sešas dažādu pilsētu trešās klases (kopumā 164 bērni) ar sportu nodarbojas piecreiz nedēļā: divas ir “parastās” sporta stundas, viena paredzēta vispārējai fiziskai sagatavotībai, viena futbolam un vēl viena peldēšanas nodarbībām.

Tā, lai ir interesanti

LSPA Teorijas katedras vadītāja Inta Immere, kas izstrādāja metodoloģiju vispārējās fiziskās sagatavotības nodarbībām, klāsta, ka piedāvātie vingrojumi nav statiski, līdz ar to ir bērniem interesanti. Programmā iekļautas arī dažādas stafetes – ne tikai skriešana, bet arī, piemēram, līšana un rāpošana. Svarīgi arī, lai mazie sportotāji piepildītu visu zāli, nevis kustētos tikai nelielā stūrītī. “Sporta skolotāju galvenais uzdevums ir iemācīt bērniem kustēties,” saka I. Immere. “Lai bērniem nesagādātu pro­blēmas ne noliekšanās, ne skriešana, ne pietupieni. Ir redzēti bērni, kas sāk skolas gaitas, nemākot pareizi skriet, jo acīmredzot par maz bijis kustību jau agrā bērnībā.”

Ar ko vispārējās fiziskās sagatavotības nodarbības atšķiras no “parastajām sporta stundām”? I. Immere atzīst, ka fiziskā attīstība iekļauta visās sporta stundās, taču projekta ietvaros uz to var likt lielāku uzsvaru, skolotājam ir vairāk laika, lai piedāvātu dažādus vingrinājumus.

“Bez šaubām, bērniem ir jākustas. Sporta stundu skaits ir jāpalielina,” I. Immere piekrīt LOK nostājai par to, ka sporta stundu skaits jāpalielina. “Protams, jāskatās, uz kā rēķina to darīt. Ja nevar palielināt skolēnu slodzi, jādomā, no kurām stundām atteikties. Tāpat svarīgs telpu jautājums, jo sporta zāles skolās mēdz būt ļoti noslogotas un, ja būtu vairāk stundu, nebūtu kur tām notikt. Nav jau gan arī tā, ka sporta stundai noteikti jānotiek zālē. Ir skolas, kurās visu gadu sporta stundas notiek arī ārā. Bērni priecīgi, ka tiek svaigā gaisā.”

LSPA projekta ietvaros arī anketējusi iesaistītos skolēnus, vecākus un sporta skolotājus, futbola un peldēšanas trenerus. Tāpat veikti bērnu fiziskie mērījumi. Pateicoties tam, varēs noteikt, vai projekta laikā mainījusies skolēnu attieksme pret sportu, tāpat varēs secināt, vai un kā uzlabojušies skolēnu fiziskie rādītāji. Nomērīti arī 114 trešklasnieki, kuri projektā nav iesaistīti. Tad varēs salīdzināt projektā iesaistīto un neiesaistīto bērnu attīstību.

Sports – pareizai stājai un gaitai

Signe Luika (pirmajā rindā no kreisās), Irma Immere, Antra Gulbe (otrajā rindā no kreisās) un Zinta Galeja ar prieku un interesi iesaistījušās Latvijas Olimpiskās komitejas projektā “Sporto visa klase”. Foto – Karīna Miezāja

Signe Luika, LSPA vadības un komunikācijas zinātņu docente, stāsta, ka bērniem vaicāts, vai viņus interesē sports, ko viņiem vairāk patīk sporta stundās darīt. Izrādījies, ka mazajiem sporta stundās vislielāko prieku sagādā skriešana un lēkšana, kā arī sporta spēles. Vecāki tikmēr par svarīgāku uzskata, lai stundās būtu vingrinājumi, kas nodrošina vispārējo fizisko sagatavotību, attīstību un stājas korekciju. Vecākiem ļoti patikusi ideja par iknedēļas peldēšanu. Ja uz šādām nodarbībām būtu jāved pašiem, tas prasītu vērā ņemamu finanšu un laika ieguldījumu. Savukārt pret futbolu sākotnēji bijusi skeptiska attieksme. Vecākiem arī tika vaicāts, vai paši iesaista bērnus fiziskās aktivitātēs. Atklājies, ka liela daļa to dara, gan vedot bērnu uz sporta nodarbībām ārpus skolas, gan paši kopā ar mazajiem sportojot. “Kopumā iespaids par vecāku attieksmi pret fiziskajām aktivitātēm ārpus skolas bija ļoti pozitīvs,” secina S. Luika.

LSPA Sporta medicīnas katedras lektore, fizioterapeite Zinta Galeja stāsta, ka fiziskajos mērījumos noskaidrots gan bērnu augums un svars, gan viņu fiziskās īpašības – eksplozīvais kāju spēks, lokanība, kā arī līdzsvars. Veica arī funkcionālos testus vēdera, muguras dziļajai, kā arī sēžas un augšstilbu, jostas un sānu muskulatūrai. Raudzījās, kādas kustības un cik simetriski bērns var izpildīt. “Muskuļu grupas, kuras pieminēju, ir vissvarīgākās stabilas stājas un pareizas gaitas izveidē,” skaidro Z. Galeja. “Novērtējot bērnus pirms projekta, nācās secināt, ka lokanība un līdzsvars ir samērā zemā līmenī. Savukārt funkcionālie testi parādīja, ka bērniem pastāv spēka un izturības asimetrija, kas nozīmē, ka viena puse ir labāk attīstīta, bet otra sliktāk.”

Lai cik paradoksāli tas šķistu, asimetrija mēdz rasties tieši bērniem, kuri aktīvi sporto, bet treniņos viņiem tiek nodrošināta asimetriska slodze, tātad tikai vienai ķermeņa pusei. Profesionāls treneris gan liks, piemēram, driblēt bumbu ar abām rokām, ne tikai ar to, ar kuru ērtāk, lai bērna ķermenis attīstītos proporcionāli. I. Immere piebilst: vispārējās fiziskās sagatavotības nodarbību programmā iekļauti vingrinājumi, kas attīsta abas ķermeņa puses. Simetrija veicina arī labas koordinācijas veidošanos. Tajā pašā laikā Z. Galeja uzsver, ka kopumā tie bērni, kuri apmeklē sporta nodarbības ārpus skolas, ir fiziski labāk attīstīti nekā tie, kuri to nedara.

Z. Galeja teic: projekta beigās būs interesanti pētīt, vai asimetrija mazinājusies. Ja bērns vienlaikus gājis uz ārpusskolas nodarbībām, kur ir asimetriska slodze, redzēs, vai ķermenis, pateicoties nodarbībām skolā, tomēr nebūs kļuvis simetriskāks. Maija sākumā bērnus testēs atkārtoti.

Projektā iesaistīto bērnu fiziskai attīstībai LSPA speciālisti sekos arī nākamajos trīs mācību gados.

Fakti
Turpmākās norises projektā “Sporto visa klase”:
* 13. martā projektā iesaistīto klašu (komandu) draudzības sacensības tautas bumbā
* 17. aprīlī komandu sacensības stafetē
* 22. maijā noslēguma spēka, veiklības un erudīcijas sacensības

Latvijas Avīze, 28/01/2015
Ilze Kuzmina