Uz sākumu Jaunumi LSPA aktualitātes LAIKRAKSTA “DIENAS BIZNESS” SARUNA AR REKTORU JĀNI ŽĪDENU PAR AKADĒMIJAS AKTUALITĀTĒM
LAIKRAKSTA “DIENAS BIZNESS” SARUNA AR REKTORU JĀNI ŽĪDENU PAR AKADĒMIJAS AKTUALITĀTĒM Drukāt
Svētdiena, 04 novembris 2018 12:11

DB JZLaikraksta “Dienas Bizness” saruna ar rektoru, profesoru Jāni Žīdenu, kurš uzsver - bez fundamentāliem ieguldījumiem sporta zinātnē cerēt uz labiem sasniegumiem sportā nav iespējams. Tāpēc LSPA attīsta infrastruktūru un sadarbojas ar pētniekiem, lai pilnveidotu esošās sporta tehnoloģijas un radītu platformu inovācijām. Nākamajā gadā Akadēmijā būs sporta zinātnes un veselības laboratorija, kuras izveidē investē teju miljons eiro. Tāpat LSPA noslēgusi līgumu ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) par sadarbību studijās, zinātnē un inovācijā.

 LSPA rektors Jānis Žīdens jau piecus gadus lolo sapni par nacionāla līmeņa zinātniskā sporta izpētes centra izveidošanu augstskolas paspārnē.

NEPIECIEŠAMI IEGULDĪJUMI

LSPA sporta zinātnes un veselības laboratorijas vajadzībām par 0,5 miljoniem eiro plānots iepirkt modernu aparatūru – slīdošos celiņus (tredbāni), uz kuriem sportisti savu meistarību varēs testēt arī uz skrituļslidām, zinātniski pētniecisko trenažieri (Huber) – kustīgu platformu, uz kuras sportisti var meklēt līdzsvaru un izpildīt dažādus uzdevumus, aukstumkameras, kas paredzētas, lai atjaunotos pēc lielām slodzēm, kā arī dažādus velo trenažierus. Laboratorija būs 300 m2 plaša, un tās izveidē tiks ieguldīti aptuveni 900 tūkstoši eiro. Līdzekļi tiks piesaistīti no Eiropas Savienības struktūrfondiem.

«Zinātnes nozīme sportā pieaug, un ir aktualizējusies nepieciešamība zinātniekiem un sporta speciālistiem attīstīt nozarei nepieciešamos lietišķos pētījumus sporta medicīnā, psiholoģijā, inženierijā un citos aktuālajos virzienos,» skaidro J. Žīdens. Tāpēc LSPA ir sākusi sadarbību ar RTU, kuras ietvaros tiks izstrādātas jaunas tehnoloģijas. Vieni no pirmajiem RTU zinātnisko potenciālu un laboratorijas izmantos kamaniņu, bobsleja un skeletona sportisti, uzlabojot kamanu slieču slīdamību, savukārt LSPA speciālisti sportistiem piedāvās biomehānisko kustību analīzi. Līgums paredz RTU un LSPA studentiem un docētājiem izmantot abu augstskolu pētnieciskās laboratorijas zinātniskās darbības un studiju procesa sekmēšanai, kā arī studentu un akadēmiskā personāla apmaiņu, lai iegūtu jaunas starpdisciplināras zināšanas.

J. Žīdens atzīst, – tā kā sports Latvijā nav prioritārais virziens, sporta zinātne netiek finansiāli atbalstīta. «Nauda «betonam» tika lielajām universitātēm, kurās var apgūt informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes un medicīnu. Jau pirms pieciem gadiem sāktas sarunas ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) par nacionāla līmeņa zinātniskā sporta izpētes centra izveidošanu, taču diemžēl neesam sadzirdēti. Lielākajām sporta organizācijām ir jādomā par aktuālākiem jautājumiem, piemēram, kā aizbraukt uz olimpiādi. Bez fundamentāliem ieguldījumiem sporta zinātnē cerēt uz labiem sasniegumiem sportā nav iespējams,» akcentē J. Žīdens. Viņaprāt, šāds nacionāla līmeņa pētniecības centrs būtu jāveido IZM sadarbībā ar LSPA, sporta organizācijām un citām augstskolām. Kopējās centra izmaksas tiek lēstas aptuveni 10 miljonu eiro apmērā.

IZM pauž, ka sporta zinātne kā virziens ir jāattīsta, to paredz arī Ministru kabineta pagājušā gada rīkojums Par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018.–2021. gadā, kurā pirmo reizi sports (sporta zinātne) valsts līmenī ir definēts kā prioritāri atbalstāmais virziens zinātnē. Šobrīd notiek Valsts pētījumu programmas sporta zinātnē izstrāde un finansējuma piesaiste šādas programmas īstenošanai. IZM 2019.–2021. gada budžeta pieprasījumā ir iesniegusi arī prioritāro pasākumu Valsts pētījumu programmu finansējums, tostarp ir arī Valsts pētījumu programma Sports īstenošanai, kam, sākot no 2020. gada, ir pieprasīts finansējums 1,5 miljonu eiro apjomā.

TOPĀ FIZIOTERAPEITI

Šajā akadēmiskajā gadā LSPA mācās 1365 studenti (dati šā gada 1. oktobrī). Pēdējos divos gados studentu skaits ir samazinājies par aptuveni 40 studentiem gadā. J. Žīdens to skaidro ar demogrāfisko bedri, salīdzinoši nelielajām reklāmas aktivitātēm, kā arī skolotāja un trenera amata prestiža kritumu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu studiju procesu, optimālais studentu skaits LSPA ir 1400. Augstskola sagatavo izvēlētā sporta veida trenerus, menedžerus, skolotājus, rekreācijas un veselības aprūpes speciālistus ar fizioterapeita kvalifikāciju. Populārākās ir treneru un fiziskās rehabilitācijas jeb fizioterapeitu apmācības programmas. Šobrīd LSPA trenera profesiju apgūst aptuveni 500 jauniešu. Visbiežāk viņi izvēlas kļūt par basketbola, futbola, vieglatlētikas, volejbola, hokeja un rokasbumbas treneriem. Pēdējā laikā populāra ir fitnesa trenera specialitāte. Jaunieši var izvēlēties kļūt par kādu no 50 sporta veidu treneriem. «To jauniešu, kas nāk studēt uz LSPA, fiziskās sagatavotības līmenis ir nemainīgs, būtisks kritums statistikas rādītājos nav novērots,» secina LSPA rektors.

LSPA šobrīd studē daudzi atzīti sportisti, piemēram, pludmales volejbolisti Mārtiņš Pļaviņš un Aleksandrs Samoilovs, hokejisti Rodrigo Laviņš un Edgars Masaļskis, kamaniņbraucēji brāļi Juris un Andris Šici. LSPA absolvējuši arī daudzi pazīstami treneri, piemēram, divkārtējā olimpiskā čempiona Māra Štromberga treneris BMX riteņbraukšanā Ivo Lakučs, Latvijas bobsleja izlases galvenais treneris Sandis Prūsis un olimpiskais čempions, tagad vingrošanas treneris Igors Vihrovs.

«LSPA bija pirmā augstskola Latvijā, kas sāka apmācīt fizioterapeitus. Šobrīd to dara arī Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Daugavpils universitāte. Šajā akadēmiskajā gadā teju viena trešdaļa studējošo apgūst šo profesiju. Lielā interese ir saistīta ar pieprasījumu darba tirgū. Apsekojot absolventus, redzam, ka fizioterapeits nopelna 1,5–2 reizes vairāk nekā sporta skolotājs. Turklāt visi tie, kuri vēlas atrast darbu, to ir izdarījuši. Ir arī tādi absolventi, kuri ir izveidojuši paši savus uzņēmumus,» informē J. Žīdens.

IEGULDA STUDIJU SATURĀ

Pirmie ārvalstu studenti LSPA uzņemti pirms septiņiem gadiem. Pērn augstskolā mācījās 25 ārvalstnieki, bet šogad plānots uzņemt 40 cittautiešus. Kuplākais ārzemnieku skaits ir no Indijas, Pakistānas, Ukrainas un Krievijas, uz Latviju studēt sporta pedagoģiju brauc arī no Argentīnas, Šrilankas un Brazīlijas. Pārsvarā ārvalstu jaunieši studē bakalaura programmas, šogad trīs studenti ir uzņemti arī maģistrantūras un divi – doktorantūras studiju programmās. Tajās viņi apgūst programmu Sporta zinātne. Tāpat katru gadu dažādās Erasmus apmaiņas programmās dodas 15 studenti un 10 docētāji. «Augstskolu likums paredz, ka mācību iestādēs ir jābūt vismaz 5% viesdocētāju. Šobrīd LSPA tādi ir četri. Viņu galvenais devums ir «svaigās asinis» un zinātniskais pienesums,» teic J. Žīdens. Turpmākos trīs gadus LSPA koordinēs teju miljonu eiro vērtu Erasmus+ augstākās izglītības projektu Inovatīva izglītība rehabilitācijā – jaunas maģistrantūras programmas ieviešana Ukrainā. Tā uzdevums ir Ukrainas augstskolās ieviest jaunas, uz Eiropas standartiem balstītas studiju programmas ar padziļinātiem specializācijas virzieniem sporta fizioterapijā, pielāgotās fiziskās aktivitātēs un citos aktuālos rehabilitācijas virzienos.

Šogad lielākās investīcijas (aptuveni divi miljoni eiro) tiks veiktas izglītības satura pilnveidošanā – jaunu studiju programmu izveidošanā, docētāju tālākizglītošanā u.c. Aptuveni viens miljons eiro tiks ieguldīts ēku siltināšanā. LSPA gada budžets ir aptuveni 2,5 miljoni eiro, no tiem 1,5 miljoni eiro – valsts budžeta līdzekļi, bet aptuveni vienu miljonu dod pašas augstskolas nopelnītais. Katru gadu aptuveni 200 tūkstošus eiro tā iegulda studiju infrastruktūras uzlabošanā.

VIEDOKLIS.

Sadarbība ļaus uzlabot startus - Dainis Dukurs, SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda direktors: “Tehniskajos sporta veidos svarīga ir katra sekundes simtdaļa, tāpēc liela nozīme ir zinātnes sasniegumiem un inovācijām. Jau divus gadus RTU zinātnieki ir pētījuši slieču metāla virsmas sagatavošanu, lai uzlabotu kamanu slīdamību, un devuši vērtīgus padomus sportistiem un treneriem. Latvijā ir gudras galvas un zelta rokas; kādreiz slieces pasūtījām Šveicē, bet tagad tās izgatavo Liepājas uzņēmums Metālmeistars. Varu droši teikt, ka tās ir labākās pasaulē. No sadarbības ar LSPA sagaidām biomehānisko kustību analīzi, kas ļautu uzlabot starta ieskrējienu un uzrāvienu, kā arī samazināt traumatismu treniņu laikā un sacensībās. Latvijā būtu vajadzīgs nacionāla līmeņa zinātniskais sporta izpētes centrs, taču tas būtu jāveido tā, lai nepārklātos dažādu institūciju aktivitātes, piemēram, tās, kuras veic Latvijas Olimpiskā vienība. Tāpat būtu jāizvērtē investīciju apjoms, nav nepieciešamas laboratorijas ar simts metru gariem gaiteņiem, bieži vien pētniecībai pietiek ar pāris kabinetiem.”

Laikraksta “Dienas Bizness” žurnāliste Kristīne Stepiņa

2018.gada 31.oktobris. Nr. 190 (5739)

 
LSPA

LSPA notikumu kalendārs

Autorizēšanās forma

Šī ir autorizēšanās forma LSPA iekštīklam. Problēmu gadījumā rakstiet uz Janis.Nicmanis@lspa.lv.



Sadarbības partneri

Reklāmkarogs
Reklāmkarogs
Reklāmkarogs
Reklāmkarogs

Sadarbības partneri

Reklāmkarogs

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lspa.lv