LSPA STUDĒJOŠO PAŠPĀRVALDES NOLIKUMS Drukāt
Otrdiena, 11 janvāris 2011 15:01


LATVIJAS SPORTA PEDAGOĢIJAS AKADĒMIJA

APSTIPRINĀTS
LSPA Senāta sēdē
2014.gada 19.jūnijā
protokols Nr.10
Ar grozījumiem, kas apstiprināti LSPA Senātā 01.10.2015., protokols Nr.2
Ar grozījumiem, kas apstiprināti LSPA Senātā 01.03.2018., protokols Nr.7


LSPA STUDĒJOŠO PAŠPĀRVALDES NOLIKUMS

1. Vispārīgie noteikumi
1.1. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (turpmāk tekstā - Akadēmija) Studējošo pašpārvalde (turpmāk tekstā – Pašpārvalde) ir vēlēta, neatkarīga un demokrātiska institūcija, kas ir izveidota Akadēmijā ar mērķi aizstāvēt studējošo tiesības un intereses.
1.2. Pašpārvalde darbojas saskaņā ar Nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Akadēmijas Senāts. Savā darbībā Pašpārvalde ievēro Augstskolu likuma un citu ārējo, kā arī Akadēmijas iekšējo normatīvo aktu reglamentāciju.
1.3. Pašpārvalde ir Akadēmijas struktūrvienība. Tā īsteno savu darbību sadarbībā ar Akadēmijas vadību, personālu, citām juridiskām un fiziskām personām. Pašpārvalde nav juridiska persona.
1.4. Darbošanās Pašpārvaldē ir brīvprātīga.
1.5. Pašpārvaldes juridiskā adrese: Brīvības gatve 333, Rīga, LV–1006,
e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu .
2. Pašpārvaldes kompetence
2.1. Pašpārvaldes pamata mērķi ir:
2.1.1. Efektīva Akadēmijas studējošo interešu pārstāvniecība Akadēmijā un ārpus tās.
2.2.2. Akadēmijas studējošo kopības veicināšana un lepnuma celšana par Akadēmiju un tās studējošo statusu un identitāti.
2.2. Pašpārvaldes uzdevumi:
2.2.1. Aizstāvēt, apspriest un risināt jebkādus aktuālos studējošo akadēmiskos, sociālos, materiālos, sporta un kultūras dzīves jautājumus.
2.2.2. Rosināt Akadēmijas studējošo sabiedriskās dzīves, kopīgu pasākumu, dažādu iespēju veidošanos.
2.2.3. Vērsties pie institūcijām un personāla ar priekšlikumiem, lūgumiem un prasībām Akadēmijas studējošo interesēs.
2.2.4. Deleģēt savus pārstāvjus Akadēmijas Senātam, Studiju Domei un Akadēmiskajai šķīrējtiesai atbilstoši Akadēmijas Satversmei, kā arī citās organizācijās un institūcijās.
2.2.5. Organizēt un koordinēt studējošo ārpusnodarbību aktivitātes.
2.2.6. Izzināt studējošo vajadzības, intereses un vēlmes akadēmiskā procesa uzlabošanai un sniegt priekšlikumus uzlabojumu realizēšanai.
2.2.7. Informēt studējošos par Pašpārvaldes darbību un aktivitātēm.
2.2.8. Citi uzdevumi Pašpārvaldes mērķa sasniegšanai, tai skaitā gan Pašpārvaldes noteiktie, gan no Augstskolu likuma un citiem normatīvajiem aktiem izrietošie uzdevumi.
2.3. Pašpārvaldes tiesības:
2.3.1. Pieprasīt un saņemt informāciju un skaidrojumus no jebkuras Akadēmijas struktūrvienības pilnvarotajiem pārstāvjiem jautājumos, kas skar studējošo intereses.
2.3.2. Novērotāju statusā piedalīties Akadēmijas studējošo ieskaitēs un eksāmenos, ja to paredz Akadēmijas studiju kārtību reglamentējošie dokumenti.
2.3.3. Veidot darba grupas organizatorisku un citu darba jautājumu risināšanai.
2.3.4. Akadēmijas ietvaros veidot pulciņus un klubus, vai citas interešu grupas.
2.3.5. Citas no Augstskolu likuma un citiem normatīvajiem aktiem izrietošas tiesības.
3. Pašpārvaldes organizatoriskā struktūra
3.1. Pašpārvalde sastāv no 15 uz gadu ievēlētiem biedriem, to sastāvā :
3.1.1. Akadēmijas studējošo grupu vecākie, kurus ievēl attiecīgās grupas studējošie;
3.1.2. Studentu dienesta viesnīcas vēlēts pārstāvis, kuru ievēl saskaņā ar studentu dienesta viesnīcas iekšējās kārtības noteikumiem.
3.1.3. Studējošie, kuri tiek ievēlēti Pašpārvaldes organizētās vēlēšanās no visu studējošo loka.
3.2. Pašpārvaldes priekšsēdētāju un viņa vietnieku ievēl Pašpārvalde no sava vidus uz vienu gadu. Tā ietvaros ņemams vērā:
3.2.1 Priekšsēdētājam/-ai un vietniekam/-cei ir jābūt sekmīgiem LSPA studējošiem, pieejamiem citiem studējošajiem informācijas apmaiņai Akadēmijas telpās vismaz reizi nedēļā ne mazāk kā 3 stundas, par laiku informējot studējošos un Akadēmijas vadības pārstāvi.
3.2.2. Priekšsēdētāja un viņa vietnieka amatiem kandidātus var izvirzīt vismaz trīs Pašpārvaldes biedri.
3.2.3. Priekšsēdētāja un viņa vietnieka vēlēšanas var notikt, ja Pašpārvaldes sapulcē piedalās vismaz 2/3 Pašpārvaldes biedru.
3.2.4. Priekšsēdētājs un viņa vietnieks ir ievēlēti tad, ja par kandidātu nobalso 2/3 no klātesošo skaita. Ja par kandidātu nobalso mazāks dalībnieku skaits, tiek veikta jauna ievēlēšanas kārta, kurā atkrīt iepriekšējā kārtā mazāko balsu skaitu saņēmušais kandidāts vai vairāki kandidāti, ja tie saņēmuši vienādu mazāko balsu skaitu. Ja priekšsēdētājs un/vai viņa vietnieks šādā veidā tomēr nesaņem 2/3 klātesošo atbalstu un netiek ievēlēti, jārīko atkārtotas vēlēšanas ne mazāk kā trīs dienas un ne vairāk kā divas nedēļas pēc vēlēšanām, šādās vēlēšanās pastāvot iespējai atkal no jauna pieteikt kandidātus no Pašpārvaldes loka.
3.3. Priekšsēdētāju un viņa vietnieku var atcelt ar Pašpārvaldes lēmumu pēc vismaz 1/3 Pašpārvaldes biedru ierosinājuma, ja par šo ierosinājumu nobalso 2/3 no klātesošo Pašpārvaldes sēdes biedru skaita.
3.4. Priekšsēdētājam ir šādi pamata pienākumi:
3.4.1. organizēt un būt atbildīgam par Pašpārvaldes darbību;
3.4.2. pārstāvēt Pašpārvaldi sabiedriskajās attiecībās;
3.4.3. sasaukt un vadīt Pašpārvaldes sēdes;
3.5. Pašpārvaldes priekšsēdētājam ir šādas pamata tiesības:
3.5.1. pieprasīt informāciju no grupu vecākajiem, kas ir saistīta ar to darbību;
3.5.2. pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no Akadēmijas struktūrvienību pilnvarotajiem pārstāvjiem jautājumos, kas skar studējošo intereses.
3.6. Pašpārvalde ir tiesīga patstāvīgi noteikt konkrētus tās darbības virzienus un iecelt šiem virzieniem vadītājus no sava loka uz vienu gadu, kā arī noteikt citas detalizētākas darbības formas, piemēram, darba grupas u.tml..
3.7. Pašpārvaldes priekšsēdētāja vietnieka pienākums ir priekšsēdētāja prombūtnes laikā pildīt viņa pienākumus.
4. Pašpārvaldes darbības organizācija
4.1. Pašpārvaldes sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī. Ārkārtas sēdi var sasaukt pēc priekšsēdētāja vai vismaz piecu Pašpārvaldes biedru iniciatīvas, izņemot vasaras mēnešus, kad sēdes notiek pēc vajadzības.
4.2. Pašpārvalde ir tiesīga lemt, ja sēdē piedalās vismaz puse no biedriem.
4.3. Pašpārvaldes sēdes ir atklātas. Ar 2/3 klātesošo balsu vairākumu var nolemt par slēgtu sēdi.
4.4. Lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Balsīm daloties līdzīgi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.
4.5. Pašpārvaldes sēdes vada priekšsēdētājs. Gadījumā, ja priekšsēdētājs ir pagaidu prombūtnē, sēdi vada priekšsēdētāja vietnieks.
4.6. Pašpārvaldes sēdes tiek protokolētas.
4.7. Pašpārvaldes lēmumi stājās spēkā ar pieņemšanas brīdi, ja lēmumā nav noteikts citādi. Studējošo pašpārvaldes lēmumi, kas tiek apstiprināti Senātā, pēc šādas apstiprināšanas ir obligāti visiem studējošajiem.
4.8. Pašpārvalde par savu darbību informē studējošos un vienu reizi semestrī atskaitās Senātā.
5. Pašpārvaldes finanšu un saimnieciskā darbība
5.1. Pašpārvaldes darbību finansē Akadēmija 1/200 daļas apmērā no Akadēmijas gada budžeta izdevumiem.
5.2. Pašpārvaldes darbību var finansēt juridiskas vai fiziskas personas, ziedojot un dāvinot, ko Akadēmija budžetā uzrāda kā uz Pašpārvaldi attiecināmos līdzekļus.
5.3. Pašpārvalde pieņem sev gada budžetu 5.1 punktā noteiktajā apmērā.
5.4. Par izlietotajiem līdzekļiem Pašpārvalde atskaitās biedriem un vienu reizi semestrī Senātam, kā arī organizē neatkarīgas revīzijas par līdzekļu izlietojumu.
6. Pašpārvaldes reorganizācijas un likvidācijas kārtība
Pašpārvaldes pašlikvidēšanās lēmums pieņemams ar vismaz 2/3 Akadēmijas Pašpārvaldes biedru balsu vairākumu un nododams studējošo vispārējai nobalsošanai.
LSPA

 

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lspa.lv